Gvālijara (Gwalior)
Gvālijara (hi, gvāliyar, ; en, ) ir pilsēta Indijas centrālās daļas ziemeļos. Atrodas Madhjas Pradēšas štata ziemeļos, Gvālijaras apgabalā, aptuveni 120 km uz dienvidiem no Āgras. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,07 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir hinduisti. Tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 miljonus. Gvālijara ir zināma ar savu dabisko skaistumu un bagātīgo kultūras mantojumu. Pilsēta atrodas vēsturiskā viduslaiku hinduistu Gvālijaras cietokšņa pakājē. Gvālijarā atrodas arī Mahārādžas Bada, Sasbahu templis, Saules templis, Skindijas pils, kā arī musulmaņu mošejas un mauzoleji.
Vēsturiskos avotos Gvālijara pirmo reizi minēta 525. gadā. Gvālijara bija bijušās Gvālijaras valsts pilsēta. Gvālijaras valsts beidza pastāvēt 1948. gadā, un tā kopā ar citām zemēm tika iekļauta Indijas štatā, kas saucās Madhja Bharāta. 1956. gadā Madhja Barāta tika iekļauta Madhjas Pradēšas štatā.
Gvālijara ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija, kas savieno Deli ar Mumbaju un Čennai. Attīstīta tekstilrūpniecība (kokvilnas un zīda audumi, paklāji), ķīmiskā rūpniecība, stikla rūpniecība, keramikas un pārtikas rūpniecība. Pēc gaisa piesārņojuma Gvālijara ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām. Tā kā pilsētai ir nozīmīgs kultūras mantojums un ir saglabājušies daudzi apskates objekti, nozīmīga nozare ir arī tūrisms. Pilsētā valda mitrs subtropu klimats. Musonu sezona pilsētu skar no jūlija beigām līdz oktobra sākumam. Ziemas ir vēsas un sausas. Lakšmibai Nacionālais sporta izglītības institūts ir viena no nozīmīgākajām sporta izglītības iestādēm Indijā. Pilsētā atrodas vēl vairākas valsts un privātās augstākās mācību iestādes.
Leģenda vēsta, ka pilsētas nosaukums ir radies no viedā vīra Gvālipas vārda. 8. gadsimtā šajā apvidū apmaldījies rādžas dēls Surajs Sens. Vietā, kur mūsdienās atrodas Gvālijara, viņš esot sastapis šo vīru, kuram lūdzis padzerties. Viedais vīrs aizvedis līdz ūdenskrātuvei, kuras ūdens ne tikai veldzējis slāpēs, bet arī izārstējis rādžas dēlu no lepras. Pateicībā Surajs Sens esot vēlējies piedāvāt ko pretī, un Gvālipa izteicis vēlmi, ka vēlas, lai kalnā uzceltu cietoksni, kas viņu un citus Gvālipas paziņas aizsargātu no savvaļas zvēriem. To arī rādžas dēls paveicis, mūsdienās tas zināms kā Gvālijaras cietoksnis. Laika gaitā kalna pakājē izveidojusies pilsēta. Gvālijara savu nosaukumu ieguvusi no šī viedā vīra vārda.
Vēsturiskos avotos Gvālijara pirmo reizi minēta 525. gadā. Gvālijara bija bijušās Gvālijaras valsts pilsēta. Gvālijaras valsts beidza pastāvēt 1948. gadā, un tā kopā ar citām zemēm tika iekļauta Indijas štatā, kas saucās Madhja Bharāta. 1956. gadā Madhja Barāta tika iekļauta Madhjas Pradēšas štatā.
Gvālijara ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija, kas savieno Deli ar Mumbaju un Čennai. Attīstīta tekstilrūpniecība (kokvilnas un zīda audumi, paklāji), ķīmiskā rūpniecība, stikla rūpniecība, keramikas un pārtikas rūpniecība. Pēc gaisa piesārņojuma Gvālijara ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām. Tā kā pilsētai ir nozīmīgs kultūras mantojums un ir saglabājušies daudzi apskates objekti, nozīmīga nozare ir arī tūrisms. Pilsētā valda mitrs subtropu klimats. Musonu sezona pilsētu skar no jūlija beigām līdz oktobra sākumam. Ziemas ir vēsas un sausas. Lakšmibai Nacionālais sporta izglītības institūts ir viena no nozīmīgākajām sporta izglītības iestādēm Indijā. Pilsētā atrodas vēl vairākas valsts un privātās augstākās mācību iestādes.
Leģenda vēsta, ka pilsētas nosaukums ir radies no viedā vīra Gvālipas vārda. 8. gadsimtā šajā apvidū apmaldījies rādžas dēls Surajs Sens. Vietā, kur mūsdienās atrodas Gvālijara, viņš esot sastapis šo vīru, kuram lūdzis padzerties. Viedais vīrs aizvedis līdz ūdenskrātuvei, kuras ūdens ne tikai veldzējis slāpēs, bet arī izārstējis rādžas dēlu no lepras. Pateicībā Surajs Sens esot vēlējies piedāvāt ko pretī, un Gvālipa izteicis vēlmi, ka vēlas, lai kalnā uzceltu cietoksni, kas viņu un citus Gvālipas paziņas aizsargātu no savvaļas zvēriem. To arī rādžas dēls paveicis, mūsdienās tas zināms kā Gvālijaras cietoksnis. Laika gaitā kalna pakājē izveidojusies pilsēta. Gvālijara savu nosaukumu ieguvusi no šī viedā vīra vārda.
Ģeogrāfiskā karte - Gvālijara (Gwalior)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Indija
Indijas karogs |
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
INR | Indijas rūpija (Indian rupee) | ₹ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
AS | Asamiešu valoda (Assamese language) |
BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |
BH | Bihāri valodas (Bihari languages) |
GU | Gudžaratu valoda (Gujarati language) |
HI | Hindi (Hindi) |
KN | Kannadu valoda (Kannada language) |
ML | Malajālama (Malayalam language) |
MR | Marathu valoda (Marathi language) |
OR | Oriju valoda (Oriya language) |
PA | Pandžabu valoda (Panjabi language) |
TA | Tamilu valoda (Tamil language) |
TE | Telugu valoda (Telugu language) |
UR | Urdu (Urdu) |