Ģeogrāfiskā karte - Gvālijara (Gwalior)

Gvālijara (Gwalior)
Gvālijara (hi, gvāliyar, ; en, ) ir pilsēta Indijas centrālās daļas ziemeļos. Atrodas Madhjas Pradēšas štata ziemeļos, Gvālijaras apgabalā, aptuveni 120 km uz dienvidiem no Āgras. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,07 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir hinduisti. Tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 miljonus. Gvālijara ir zināma ar savu dabisko skaistumu un bagātīgo kultūras mantojumu. Pilsēta atrodas vēsturiskā viduslaiku hinduistu Gvālijaras cietokšņa pakājē. Gvālijarā atrodas arī Mahārādžas Bada, Sasbahu templis, Saules templis, Skindijas pils, kā arī musulmaņu mošejas un mauzoleji.

Vēsturiskos avotos Gvālijara pirmo reizi minēta 525. gadā. Gvālijara bija bijušās Gvālijaras valsts pilsēta. Gvālijaras valsts beidza pastāvēt 1948. gadā, un tā kopā ar citām zemēm tika iekļauta Indijas štatā, kas saucās Madhja Bharāta. 1956. gadā Madhja Barāta tika iekļauta Madhjas Pradēšas štatā.

Gvālijara ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija, kas savieno Deli ar Mumbaju un Čennai. Attīstīta tekstilrūpniecība (kokvilnas un zīda audumi, paklāji), ķīmiskā rūpniecība, stikla rūpniecība, keramikas un pārtikas rūpniecība. Pēc gaisa piesārņojuma Gvālijara ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām. Tā kā pilsētai ir nozīmīgs kultūras mantojums un ir saglabājušies daudzi apskates objekti, nozīmīga nozare ir arī tūrisms. Pilsētā valda mitrs subtropu klimats. Musonu sezona pilsētu skar no jūlija beigām līdz oktobra sākumam. Ziemas ir vēsas un sausas. Lakšmibai Nacionālais sporta izglītības institūts ir viena no nozīmīgākajām sporta izglītības iestādēm Indijā. Pilsētā atrodas vēl vairākas valsts un privātās augstākās mācību iestādes.

Leģenda vēsta, ka pilsētas nosaukums ir radies no viedā vīra Gvālipas vārda. 8. gadsimtā šajā apvidū apmaldījies rādžas dēls Surajs Sens. Vietā, kur mūsdienās atrodas Gvālijara, viņš esot sastapis šo vīru, kuram lūdzis padzerties. Viedais vīrs aizvedis līdz ūdenskrātuvei, kuras ūdens ne tikai veldzējis slāpēs, bet arī izārstējis rādžas dēlu no lepras. Pateicībā Surajs Sens esot vēlējies piedāvāt ko pretī, un Gvālipa izteicis vēlmi, ka vēlas, lai kalnā uzceltu cietoksni, kas viņu un citus Gvālipas paziņas aizsargātu no savvaļas zvēriem. To arī rādžas dēls paveicis, mūsdienās tas zināms kā Gvālijaras cietoksnis. Laika gaitā kalna pakājē izveidojusies pilsēta. Gvālijara savu nosaukumu ieguvusi no šī viedā vīra vārda.

 
Ģeogrāfiskā karte - Gvālijara (Gwalior)
Ģeogrāfiskā karte
txu-pclmaps-gwalior_...
1125x1663
www.lib.utexas.edu
gwalior-location-map...
800x682
www.mapsofindia.com
gwalior-city-map.jpg
780x607
www.mapsofindia.com
jsymap.png
633x630
js2012.files.wordpre...
gwalior-city-map.gif
700x529
www.touristplacesini...
gwalior-road-map.gif
598x593
www.maps-india.com
gwalior-map.gif
598x593
www.maps-india.com
gwalior-tehsil-map.j...
600x550
www.mapsofindia.com
Gwalior4.jpg
640x480
gwalior.nic.in
madhya-pradesh-railw...
600x511
www.mapsofindia.com
madhya-pradesh-distr...
600x511
www.mapsofindia.com
gwalior-district.jpg
600x510
www.mapsofindia.com
gwalior-roads.jpg
600x510
www.mapsofindia.com
MapGwalior.jpg
509x600
www.madhyapradeshtou...
2363-171128-MapGwali...
509x600
www.mpspider.com
Gwalior_MeterComplai...
544x532
3.bp.blogspot.com
gwalior_district_map...
483x599
www.veethi.com
Gwalior_Voltage_Stab...
529x528
3.bp.blogspot.com
magical-mystical-mad...
442x607
ptmcindiavacations.c...
gwalior-constituency...
600x444
www.mapsofindia.com
Zeme (teritorija) - Indija
Indijas karogs
Indija (hi, Bhārat, en), oficiāli Indijas Republika (hi, Bhārat Gaṇarājya, en), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
INR Indijas rūpija (Indian rupee) ₹ 2
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
AS Asamiešu valoda (Assamese language)
BN Bengāļu valoda (Bengali language)
BH Bihāri valodas (Bihari languages)
GU Gudžaratu valoda (Gujarati language)
HI Hindi (Hindi)
KN Kannadu valoda (Kannada language)
ML Malajālama (Malayalam language)
MR Marathu valoda (Marathi language)
OR Oriju valoda (Oriya language)
PA Pandžabu valoda (Panjabi language)
TA Tamilu valoda (Tamil language)
TE Telugu valoda (Telugu language)
UR Urdu (Urdu)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Bangladeša 
  •  Butāna 
  •  Mjanma 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Ķīna